Vecā versija
Šī lapa ir saglabāta arhīvam. Aktuālā informācija ir jaunajā mājaslapā.
Atgriezties uz jaunoDKS „Dzintari” biedru ilgstošā prakse mazdārziņu apsaimniekošanā liecina, ka mazdārziņu apsaimniekošana jebkurā gadījumā ir uzskatāma par pozitīvu faktoru personas dzīves kvalitātes uzlabošanā gan individuālā līmenī, gan arī sabiedrībā kopumā. Piemēram, realizējot āra fiziskās aktivitātes un lietojot uzturā mazdārziņā izaudzētos ekoloģiski tīros augļus un dārzeņus, tiek nodrošināts un veicināts iespējami veselīgākais dzīvesveids. Mazdārziņu esamība papildus nodrošina arī:
Visu iepriekš minēto faktoru realizēšanos praksē apliecina ievērojamais DKS aktīvi apsaimniekoto mazdārziņu skaits – 40 gab., dažādās pārstāvētās sociālās grupas – pensijas vecuma personas (pārstāv lielāko daļu no mazdārziņu lietotājiem), personas ar invaliditāti, ģimenes ar bērniem un jaunieši, kā arī plašā mazdārziņu lietotāju vecuma amplitūda: no 26 līdz pat 85 gadiem.
Analizējot ārvalstu praksi, var secināt, ka pasaulē amatieru dārzkopības attīstība pilsētvidē pēdējās desmitgadēs tiek uzskatīta par īpaši inovatīvu tendenci. Mazdārziņi pārsvarā tiek organizēti tieši tajās pilsētas teritorijās, kuras netiek apdzīvotas vai izmantotas citiem aktīviem sociālekonomiskiem mērķiem, vai ir pat degradētas. Šādu projektu pirmsākumi meklējami Ņujorkā un Monreālā, un joprojām tiek attīstīti Parīzē, Lillē un citās Rietumeiropas pilsētās. Par dārziņu teritoriju ir tikusi pārvērsta arī pamestā Berlīnes „Tempelhof” lidostas zona. Tāpat ārvalstu amatieru dārzu prakses aprakstos ir uzskaitīti virkne pozitīvo ieguvumu, atbalstot šī tipa dārzkopju kopienas: pilsētniekiem ir iespēja laiku pavadīt veselīgā vidē, svaigā gaisā un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, tiek nodrošināts ekonomiskais atbalsts (tas īpaši svarīgi tieši mazaizsargāto iedzīvotāju grupām), tiek veicināta sociālā integrācija un savstarpēja domubiedru komunikācija utt. Taču kā viens no pēdējos gados svarīgākajiem pozitīvajiem amatieru dārzu realizēšanas ieguvumiem ārvalstu piemēros ir uzsvērta tieši bioloģiskās pārtikas audzēšana savām vajadzībām: izprotot mūsdienu masveida pārtikas ražošanas negatīvos blakusefektus, ir saprotams, ka jebkura bioloģiskā mazsaimniecība var nodrošināt varbūt nelielus, tomēr būtiskus uzlabojumus personas veselības vispārējās veicināšanas aspektā. Papildus sabiedrības ieguvums kopumā: pilsētas vide kā tāda kļūst ievērojami zaļāka, vitālāka, drošāka un ilgspējīgāka. Jāatzīmē, ka pārsvarā visos apskatītajos ārvalstu piemēros ir izcelts pašvaldību atbalsts šādām pilsētas dārzkopju kopienām, nodrošinot tās ar apsaimniekoto teritoriju norobežošanu, ūdens un elektroapgādi un ceļu infrastruktūru. Savukārt saskaņā ar šo teritoriju mērķrealizācijas procesu pašvaldībai nav jāiegulda savi resursi to apsaimniekošanā kā tādā, zālāju pļaušanā un atkritumu savākšanā.
Daži informācijas avoti:
DKS „Dzintari” biedri pateicas Jūrmalas pilsētas pašvaldībai par nodrošināto iespēju
apsaimniekot mazdārziņus, un izsaka cerību, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība jau tuvākajā nākotnē kļūs inovatīvāka un progresīvāka, kā ietvaros mazdārziņu izveide pilsētā tiks veicināta un nodrošināta arvien plašākos mērogos, iesaistot tajā visdažādākās sabiedrības grupas.
Ar cieņu,
valdes priekšsēdētājs
Aldis Strapcāns